Uzveic stresu

Ilgstošs stress novājina mūsu organismu. Jaunākie pētījumi liecina, ka arī pārslodze ikdienā var mūs novājināt.

Mūsu organisms ir pārsteidzošs. Tas ideāli piemērojies dzīvei uz šīs planētas un mums ir dažādi aizsardzības mehānismi, kuri nodrošina izdzīvošanu. Viens no šiem aizsardzības mehānismiem ir stress. Kad mēs izbīstamies vai tiekam pakļauti stresam, organismā izdalās hormons kortizols, un tajā brīdī mēs jūtam pēkšņu enerģijas pieplūdi un esam gatavi cīnīties, bēgt, vai smagi strādāt, jo mums pēkšņi ir palielinājušās darba spējas. Diemžēl, ikdienas dzīvē šīs stresa situācijas ir pārāk bieži un tādēļ dažkārt mūsu organisms nespēj atbilstoši reaģēt uz tām.

Jaunākie pētījumi liecina, ka ne vienmēr vainojams ir stress, kas negatīvi ietekmē mūsu veselību, bet arī tas, kā mēs uztveram stresa situācijas. Izšķirošais ir tas, kā uztveram stresu – pozitīvi vai negatīvi.

Stress sagatavo mūsu organismu pārmaiņām

Kellija Makgonigala (Kelly McGonigal), Stenfordas universitātes psiholoģe un pētniece uzskata, ka varam izmanīt savu dzīvi, mainot savu domāšanu par stresu. Apkopojot vairākus pētījumus par stresa pozitīvo ietekmi, secināts, ka stress ir bīstams, ja paši domājam, ka tas ir bīstams. Vienā no pētījumiem konstatēts, ka tiem, kas domāja pozitīvas domas par stresu, veselība bija pat labāka, nekā tiem, kas nebija stresā. Turklāt attieksme “nedaudz stresa man nekaitē” dod labākus darba rezultātus un mazāk psiholoģisku sarežģījumu.

Saskaņā ar Makgonigalas uzskatiem, var mēģināt uzlūkot stresu kā iespēju, kura sniedz mums vairāk enerģijas un sagatavo jauniem izaicinājumiem.

Padomi stesa pārvarēšanai

Problēmas mums apkārt ir daudz un nepārtraukti – saspringts ikdienas grafiks un darba izpildes termiņi, bērnu aktivitātes ārpus mājas, ikdienas mājas darbi u.c. Ar stresu saistītos traucējumus, piemēram, trauksmi vai izdegšanu nevar tā vienkārši izslēgt ar kādu slēdzi. Pirms nonākt tik tālu, iesakām pamēģināt Makgonigalas metodi, kura palīdz novērtēt stresu- cik tas ir bīstams, nevis uztraukties par to. Iespējams šīs bažas tieši ir tās, kas pasliktina jūsu pašsajūtu.

Lūk, daži padomi, kā stresu pārvērst par sava spēka avotu:

– Sajūtot raksturīgās stresa pazīmes- ātrāku sirdsdarbību un elpošanu, apzinieties, ka tas ir tikai normāli un nozīmē to, ka jūsu organisms darbojas adekvāti un ir gatavs risināt problēmas.

– Mēģiniet novērtēt stresa pozitīvo ietekmi, jo tas padarīs jūs stiprākus un dos vairāk spēka darboties.

– Ja jums ir laiks un iespējas, izmantojiet papildu enerģiju savā labā, veicot kaut ko vairāk un ātrāk nekā ierasts. Var izpildīt fiziskus vingrinājumus, piemēram, pietupienus, ko var darīt jebkur, pat esot birojā.

– Kad izjūtat stresu, organisms ir tā saucamajā izdzīvošanas režīmā, izmantojiet to, lai darītu lietas, ko parasti neuzdrošināties. Piemēram, var palūgt darbā brīvdienu.

– Domājiet pozitīvi un izmantojiet papildus enerģiju plānu realizēšanai!

– Izbaudiet papildus enerģiju, tā liek jums justies pacilātam!

– Izmantojiet savas tiesības pateikt NĒ! Vai tas ir kašķīgs bērns, bezspēcīgs vīrietis vai prasīgs priekšnieks.



Orkla Care
Autortiesības aizsargātas/ Mollers 2016-2019 ©