Bērnu kognitīvā attīstība

Omega-3 taukskābju nozīme bērnu kognitīvajā attīstībā

Viens no vecāku svarīgākajiem uzdevumiem ir nodrošināt bērnu veselīgu un pilnvērtīgu attīstību. Kopš dzimšanas brīža, bērns piedzīvo vairākas kognitīvās attīstības stadijas, kurās veidojas viņa fiziskās spējas un izpratne par apkārtējo pasauli. Šo procesu ietekmē vairāki faktori, tostarp, apkārtējā vide, ģimene, ģenētika un arī uzturs. Normālai smadzeņu attīstībai ir nepieciešamas dažādas uzturvielas, no kurām nozīmīgas ir arī Omega-3 taukskābes. Pētījumi pierādījuši, ka Omega-3 taukskābes ir būtiskas smadzeņu un redzes attīstībai sākot jau no grūtniecības trešā trimestra1.

Bērnu kognitīvā attīstība

Bērna smadzeņu attīstība sākas jau grūtniecības laikā un turpinās līdz pat 25 gadu vecumam. 

– Bērnam piedzimstot, jau ir attīstītas izdzīvošanai nepieciešamās pamata prasmes – sirds darbība un elpošana, kā arī bērns jūt izsalkumu, par ko viņš prot paziņot savai aprūpes personai. 

– Pirmajos dzīves mēnešos strauji attīstās bērna maņas, īpaši redze un dzirde, kas ir būtiskas arī kognitīvo funkciju turpmākajai attīstībai. 

– Līdz piecu gadu vecumam intensīvi tiek apgūta valoda un komunikācijas prasmes, kā arī motorās kustības un pirmās kognitīvās spējas.

– Pusaudža vecumā strauji sāk attīstīties smadzeņu pieres (prefrontālā) daiva, kas ir atbildīga par bērna kognitīvajām spējām.

Kognitīvās spējas ir būtiska cilvēku smadzeņu funkcija, kas sevī ietver informācijas apstrādi, likumsakarības, uzmanību, uztveri, atpazīšanu, zināšanu reprezentāciju, atmiņu, valodu, domāšanu, problēmu risināšanu, radošumu, lēmumu pieņemšanu un intelektu.

Kā atbalstīt bērna kognitīvo attīstību?

Lai arī bērnu attīstības posmu secība ir negrozāma, ir svarīgi saprast, ka katra bērna kognitīvā attīstība norisinās atšķirīgos tempos. Lai arī nav ieteicams steidzināt bērna attīstību, ir iespējams atbalstīt normālu un pilnvērtīgu attīstību, nodrošinot atbilstošus apkārtējās vides apstākļus, aktivitātes, socializēšanās iespējas, pilnvērtīgu miegu un atpūtu, kā arī sabalansētu un uzturvielām bagātu uzturu.

Zīdaiņu un bērnu attīstībā būtiska loma ir uzturam2, jo tas nodrošina gan asins pieplūšanu smadzenēm, gan arī nodrošina tām nepieciešamās uzturvielas, lai tās varētu attīstīties atbilstoši vecumam. 2022. gadā Missisipi Universitātē veiktajā pētījumā tika apstiprināts, ka bērniem, kuri nesaņem adekvātu uzturu, ir paaugstināts risks traucētām kognitīvajām spējām3.

Smadzeņu attīstībai ir būtiski A,C, D, E vitamīni un B grupas vitamīni, kā arī minerālvielas kā dzelzs, magnijs, kālijs, nātrijs un kalcijs. Arvien vairāk pētījumos apstiprināts, ka Omega-3 taukskābēm, īpaši, dokozoheksaēnskābei (DHS) ir būtiska loma smadzeņu attīstībā, tā atrodama smadzeņu pelēkajā vielā.

Omega-3 taukskābju nozīme 

Cilvēka smadzenes aptuveni 60% ir veidotas no taukiem un to trūkumam var būt negatīva ietekme uz smadzeņu funkcijām, tostarp, intelektuālām spējām un uzvedību. 

Smadzeņu attīstībai īpaši svarīga ir dokozoheksaēnskābe (DHS), kas ir Omega-3 nepiesātinātā taukskābe. Lai smadzenes spētu pilnvērtīgi attīstīties, topošajai māmiņai jau grūtniecības laikā ir jāuzņem pietiekams daudzums Omega-3 taukskābes, jo trešā trimestra laikā, kad bērniņa smadzenes attīstās visstraujāk, DHS ir nepieciešama smadzeņu struktūru un redzes attīstībai.

Omega-3 taukskābes ir būtiskas bērna kognitīvajai attīstībai arī pēc piedzimšanas, jo tās veicina mācīšanos, atmiņu, kognitīvo labbūtību un smadzeņu asinsapgādi4. Turklāt pētījumi parāda, ka citas Omega-3 taukskābes – eikozapentaēnskābe (EPS) – uzņemšana ir svarīga, lai novērstu uzmanības deficītu, hiperaktivitāti, garastrāvokļa traucējumus un trauksmi5.

Lai nodrošinātu pilnvērtīgu smadzeņu un kognitīvo funkciju attīstību, tiek rekomendēts bērniem un pusaudžiem ik dienu uzņemt vismaz 250mg DHS, zīdaiņiem no 4 – 6 mēnešu vecumā jāuzņem vismaz 125mg DHS, pēc tam pakāpeniski devu palielinot līdz 250mg.

Mūsu organisms pats nespēj veidot Omega-3 taukskābes, tāpēc tās iespējams uzņemt tikai ar uzturu. Bagātīgi dabīgie Omega-3 avoti ir jūras valsts produkti, īpaši, treknās zivis kā lasis, menca, tuncis, skumbrijas, siļķes, kā arī atsevišķi dzīvnieku valsts produkti, kā olas, un augu valsts produkti, piemēram, avokado, aļģes, čia sēklas, atsevišķi rieksti.

Tā kā mūsdienās bērni ikdienā zivis ēd ļoti maz, ir ieteicams papildināt uzturu ar kvalitatīviem uztura bagātinātājiem, kas satur DHS un EPS. Möller’s piedāvā plašu klāstu ar Omega-3 produktiem, kas piemēroti bērniem un pusaudžiem:

Möller’s Mana pirmā zivju eļļa ir augstas kvalitātes mencu aknu eļļa, kas satur DHS un EPS, kā arī dabīgo D vitamīnu, un ir piemērota zīdaiņiem no 4 mēnešu vecuma.

– Bērniem no 3 gadu vecuma var izvēlēties Möller’s mencu aknu eļļu ar dažādām garšām – augļu, ābolu vai citronu, kā arī.

– Tāpat Möller’s piedāvā īpaši pusaudžiem izstrādātu Omega-3 taukskābju, vitamīnu un minerālvielu kombināciju Möller’s for Teens ikdienas lietošanai, lai nodrošinātu pusaudžu organisma pieaugošās prasības pēc uzturvielām.

Izmantotā literatūra:

1 DiNicolantonio JJ, O’Keefe JH. The Importance of Marine Omega-3s for Brain Development and the Prevention and Treatment of Behavior, Mood, and Other Brain Disorders. Nutrients. 2020 Aug 4;12(8):2333. doi: 10.3390/nu12082333. PMID: 32759851; PMCID: PMC7468918.

2 Kim JY, Kang SW. Relationships between Dietary Intake and Cognitive Function in Healthy Korean Children and Adolescents. J Lifestyle Med. 2017 Jan;7(1):10-17. doi: 10.15280/jlm.2017.7.1.10. Epub 2017 Jan 31. PMID: 28261556; PMCID: PMC5332116.

3 Roberts M, Tolar-Peterson T, Reynolds A, Wall C, Reeder N, Rico Mendez G. The Effects of Nutritional Interventions on the Cognitive Development of Preschool-Age Children: A Systematic Review. Nutrients. 2022 Jan 26;14(3):532. doi: 10.3390/nu14030532. PMID: 35276891; PMCID: PMC8839299.

4 Dighriri IM, Alsubaie AM, Hakami FM, Hamithi DM, Alshekh MM, Khobrani FA, Dalak FE, Hakami AA, Alsueaadi EH, Alsaawi LS, Alshammari SF, Alqahtani AS, Alawi IA, Aljuaid AA, Tawhari MQ. Effects of Omega-3 Polyunsaturated Fatty Acids on Brain Functions: A Systematic Review. Cureus. 2022 Oct 9;14(10):e30091. doi: 10.7759/cureus.30091. PMID: 36381743; PMCID: PMC9641984.

5 Gillies D, Leach MJ, Perez Algorta G. Polyunsaturated fatty acids (PUFA) for attention deficit hyperactivity disorder (ADHD) in children and adolescents. Cochrane Database Syst Rev. 2023 Apr 14;4(4):CD007986. doi: 10.1002/14651858.CD007986.pub3. PMID: 37058600; PMCID: PMC10103546.

What is good health?

Do you have a good lifestyle?

Lifestyle simply means the way in which you live. Health and lifestyle go hand in hand. You might feel you have a good lifestyle if you are physically active, eat healthily and generally experience a sense of wellbeing. Conversely, if you want good health you should also have a good lifestyle.

Physical activity is the major contributor to a good lifestyle, but diet, drugs, stress, sleep and social conditions are also play an important role. Being able to use the body properly to avoid injury also affects lifestyle. Physical activity can also prevent depression and help you to recover more quickly from mental illness, both of which obviously affect your lifestyle.

Diet can be a difficult topic for many. Perhaps you eat too much or too little or maybe you find it hard to know what foods to combine to have a balanced diet. It’s also important to eat food that contains important vitamins, minerals and dietary fibre, omega-3 and antioxidants. On top of all this, you also need to get enough energy, protein and the correct fatty acids. The requirement for these nutrients changes throughout your life. When you are older you also have different requirements than children and younger adults. Women also have different requirements than men. Pregnant and breastfeeding mothers also have special requirements.

When you get older, you lose muscle mass and your body requires less energy and therefore less food. You may lead a less active life than you did before, which is why you require less food. However, your need for minerals, vitamins and other nutrients remains the same. Of course, there are plenty of healthy and active older people, but when you reach 70 to 80 years of age, it’s easier to become ill, especially during flu season.

Some steps you can take to improve your lifestyle and health are to:

What is good quality of life?

The World Health Organisation (WHO) defines quality of life as a state where the individual can realise their potential, cope with normal stressful situations, work in a rewarding and positive way, and be able to contribute to others and society. 

Quality of life is a wide and somewhat diffuse concept that includes joy in, and a desire for, life. These are values that are rather felt than measured, which in turn are based on personal environment and choices. Quality of life doesn’t necessarily depend on being healthy or sick. It’s the moments between worries, sorrows, problems and ailments that matter. For example, if you have a chronic illness, a feeling of mastery can be important when talking about quality of life.

To sum up, quality of life is a combination of health, lifestyle, networks and social support. It’s about experiencing joy, meaning in life, satisfaction, security and a sense of belonging, as well as being able to use your strengths. It’s also about feeling interest in life, coping with everyday situations and a being committed to something or someone. If you have good quality of life, you will be able to cope better with the inevitable stressful situations in life.

Mūsu produkti