pusaudžu depresija

Pusaudžu depresija un Omega-3 taukskābju nozīme tās novēršanā

Pēdējo gadu laikā visā pasaulē novērojama būtiska garīgās veselības pasliktināšanās, īpaši, bērnu un pusaudžu vidū. 2022. gadā katrs piektais jaunietis atzina, ka sastopas ar vientulības sajūtu, katrs otrais sastapās ar kādiem depresijas simptomiem1 un pašnāvība ir otrs lielākais nāves iemesls jauniešiem vecumā no 15-22 gadiem2. Šī biedējošā statistika liek arvien vairāk pievērst sabiedrības uzmanību pusaudžu garīgajai veselībai un labbūtībai. Turklāt vairāki pētījumi pierāda, ka uzturam, īpaši Omega-3 taukskābju uzņemšanai ikdienā, ir būtiska nozīme garīgās veselības uzturēšanā.

Pusaudžu depresija, cēloņi un riska faktori

Pusaudžu depresija ir plaša spektra saslimšana, kas izpaužas kā garastāvokļa traucējumi, motivācijas trūkums un pat kognitīvo spēju pasliktināšanās. Visbiežāk sastopamie depresijas simptomi pusaudžiem ir:

  1. Skumjas, bezcerība un aizkaitinātība
  2. Nevēlēšanās darīt vai nespēja izbaudīt nodarbes, kas iepriekš šķitušas jautras 
  3. Izmaiņas ēšanas vai gulēšanas paradumos 
  4. Izmaiņas enerģijā – biežāk jūtas noguris un gauss vai saspringts un nemierīgs
  5. Grūtības koncentrēties un noturēt uzmanību
  6. Nevērtīguma un vainas sajūta 
  7. Paškaitējuma vai pašiznīcinošas uzvedības demonstrēšana

Pusaudžu depresijas iemesli nav pilnībā noskaidroti, tomēr ārsti un pētnieki atzīst, ka to ietekmē vairāki faktori, piemēram, smadzeņu ķīmiskā aktivitāte, hormoni, iedzimtība, psihoemocionālās traumas un negatīvas domāšanas veidi, kas iemācīti agrā bērnībā.

Ir pusaudžu grupas, kuras ir pakļautas lielākam depresijas riskam, piemēram, jaunieši ar zemu pašvērtējumu, grūtībām iekļauties sociālajās grupās, vai tie, kuri pakļauti emocionalai vardarbībai (vienaudžu vidū). Tāpat jaunieši, kuri ir bijuši fiziskas, emocionālas vai seksuālas vardarbības upuri, kā arī tie pusaudži, kuriem ir garīgās veselības un attīstības traucējumi, piemēram, mācīšanās traucējumi, trauksme, kā arī fiziski ierobežojumi – hroniskas saslimšanas vai invaliditāte.

Pusaudžus būtiski ietekmē arī situācija ģimenē, tāpēc nomāktību un depresiju var veicināt emocionālas un komunikācijas problēmas ģimenēs, piemēram, strīdi, vardarbība, vecāku šķiršanās. Īpaši liels risks depresijai pastāv jauniešiem, kuriem kāds no ģimenes locekļiem cīnās ar depresiju, bipolāriem traucējumiem vai atkarībām.

Omega-3 taukskābju nozīme

Lai arī nav pilnībā skaidru iemeslu, kas izraisa pusdaudžu depresiju, arvien vairāk jaunie pētījumi apstiprina, ka uzturam ir būtiska ietekme uz cilvēka garīgo veselību. 2023. gadā veiktais pētījums Šveicē aptiprina, ka Omega-3 taukskābēm ir būtiska loma bērnu garīgās veselības uzturēšanā3. 

Omega-3 taukskābes DHS (dokozaheksaēnskābe) un EPS (eikozapentaēnskābe) ir svarīgas cilvēka organismam un īpaši smadzenēm4. Šīm Omega-3 taukskābēm ir saistība ar dažādiem garīgās veselības un garstāvokļu traucējumiem, kā uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu, autiskā spektra traucējumiem, kognitīvās attistības traucējumiem un depresiju4.  2010. gadā veiktajā pētījumā, apstiprināts, ka cilvēkiem ar depresijas simptomiem, bija būtiski zemāks Omega-3 taukskābju daudzums organismā nekā cilvekiem bez depresijas simptomiem5. Attiecīgi, pusaudžiem, kuriem ir augstāks Omega-3 indekss jeb līmenis, ir zemāka varbūtība saslimt ar depresiju3.

Arvien pieaugošie pierādījumi apstiprina, ka Omega-3 taukskābēm ir būtiska loma garīgās veselības uzturēšanā, tāpēc to iekļaušana uzturā ir īpaši svarīga bērniem un pusaudžiem.

Omega-3 taukskābju uzņemšana

Omega-3 taukskābju (DHS un EPS) vidējai dienas devai vajadzētu sasniegt 250-500 mg, kas atbilst 1-2 treknu zivju ēdienreizēm nedēļā. Tomēr bērniem un pusaudžiem ar depresijas simptomiem, tiek ieteikta augstāka dienas deva, sākot no 750 mg līdz pat 2000 mg dienā6.

Cilvēka organisms Omega-3 taukskābes pats neveido, tāpēc tās ir iespējams uzņemt tikai ar uzturu vai kvalitatīviem uztura bagātinātājiem. Dabīgie EPS un DHS avoti uzturā ir pamatā jūras valsts produkti, piemēram, treknās zivis kā lasis, skumbrija, tuncis, menca, siļķe, garneles, kā arī daži augu un dzīvnieku valsts produkti kā avokado, rieksti, sēklas, olas.

Rūpējoties par pusaudžu garīgās veselības uzlabošanu, Norvēģijas zivju eļļas vadošais zīmols Möller’s piedāvā īpaši pusaudžiem izstrādātu produktu – Möller’s for Teens. Jaunajā produktā ir apvienoti visi svarīgākie vitamīni un minerālvielas, kas nepieciešami augošajam pusaudža organismam, kā arī vērtīgās Omega-3 taukskābes. Produkts ir radīts, lai būtu ērts lietošanā ikdienā. Tablešu iepakojumā ir atzīmētas nedēļas dienas, lai palīdzētu atcerēties ik dienu uzņemt vienu kapsulu ar Omega-3 taukskābēm un vienu tableti ar vitamīniem un minerālvielām. Möller’s for Teens pieejams interneta aptiekās un lielākajos aptieku tīklos visā Latvijā.

1 OECD/European Union (2022), Health at a Glance: Europe 2022: State of Health in the EU Cycle, OECD Publishing, Paris, https://doi.org/10.1787/507433b0-en.

2  The State of the World’s Children 2021: On My Mind – Promoting, protecting and caring for children’s mental health, Regional brief: Europe, UNICEF, 2021.

3 Osuna E, Herter-Aeberli I, Probst S, Emery S, Albermann M, Baumgartner N, Strumberger M, Ricci C, Schmeck K, Walitza S, Hersberger M, Zimmermann MB, Häberling I, Berger G, Baumgartner J; Omega-3 study team. Associations of n-3 polyunsaturated fatty acid status and intake with paediatric major depressive disorder in Swiss adolescents: A case-control study. J Affect Disord. 2023 Oct 15;339:355-365. doi: 10.1016/j.jad.2023.07.046. Epub 2023 Jul 10. PMID: 37437731.

4 Jane Pei-Chen Chang, Kuan-Pin Su. Mind-Body Interface Laboratory (MBI-Lab) and Department of Psychiatry, China Medical University Hospital, 2College of Medicine, China Medical University, Taichung, Taiwan, 3Institute of Psychiatry, Psychology and Neuroscience, King’s College London, London, UK, 4Department of Psychiatry, An-Nan Hospital, China Medical University, Tainan, Taiwan

5 Pao-Yen Lin, Shih-Yi Huang, Kuan-Pin Su. A Meta-Analytic Review of Polyunsaturated Fatty Acid Compositions in Patients with Depression. Published:May 11, 2010DOI: https://doi.org/10.1016/j.biopsych.2010.03.018

6 McNamara RK, Strimpfel J, Jandacek R, Rider T, Tso P, Welge JA, Strawn JR, Delbello MP. Detection and Treatment of Long-Chain Omega-3 Fatty Acid Deficiency in Adolescents with SSRI-Resistant Major Depressive Disorder. PharmaNutrition. 2014 Apr 1;2(2):38-46. doi: 10.1016/j.phanu.2014.02.002. PMID: 24772386; PMCID: PMC3998067.

What is good health?

Do you have a good lifestyle?

Lifestyle simply means the way in which you live. Health and lifestyle go hand in hand. You might feel you have a good lifestyle if you are physically active, eat healthily and generally experience a sense of wellbeing. Conversely, if you want good health you should also have a good lifestyle.

Physical activity is the major contributor to a good lifestyle, but diet, drugs, stress, sleep and social conditions are also play an important role. Being able to use the body properly to avoid injury also affects lifestyle. Physical activity can also prevent depression and help you to recover more quickly from mental illness, both of which obviously affect your lifestyle.

Diet can be a difficult topic for many. Perhaps you eat too much or too little or maybe you find it hard to know what foods to combine to have a balanced diet. It’s also important to eat food that contains important vitamins, minerals and dietary fibre, omega-3 and antioxidants. On top of all this, you also need to get enough energy, protein and the correct fatty acids. The requirement for these nutrients changes throughout your life. When you are older you also have different requirements than children and younger adults. Women also have different requirements than men. Pregnant and breastfeeding mothers also have special requirements.

When you get older, you lose muscle mass and your body requires less energy and therefore less food. You may lead a less active life than you did before, which is why you require less food. However, your need for minerals, vitamins and other nutrients remains the same. Of course, there are plenty of healthy and active older people, but when you reach 70 to 80 years of age, it’s easier to become ill, especially during flu season.

Some steps you can take to improve your lifestyle and health are to:

What is good quality of life?

The World Health Organisation (WHO) defines quality of life as a state where the individual can realise their potential, cope with normal stressful situations, work in a rewarding and positive way, and be able to contribute to others and society. 

Quality of life is a wide and somewhat diffuse concept that includes joy in, and a desire for, life. These are values that are rather felt than measured, which in turn are based on personal environment and choices. Quality of life doesn’t necessarily depend on being healthy or sick. It’s the moments between worries, sorrows, problems and ailments that matter. For example, if you have a chronic illness, a feeling of mastery can be important when talking about quality of life.

To sum up, quality of life is a combination of health, lifestyle, networks and social support. It’s about experiencing joy, meaning in life, satisfaction, security and a sense of belonging, as well as being able to use your strengths. It’s also about feeling interest in life, coping with everyday situations and a being committed to something or someone. If you have good quality of life, you will be able to cope better with the inevitable stressful situations in life.

Mūsu produkti